Pages

Sunday, December 7, 2014

Viņš piedzima kādā mazpazīstamā ciemā kā zemnieka dēls. Viņš uzauga kādā citā ciemā, kur viņš strādāja par galdnieku līdz 30 gadu vecumam. Tad trīs gadus viņš bija ceļojošs sludinātājs. Sava mūža laikā viņš nesarakstīja nevienu grāmatu. Viņš nemācījās nevienā skolā. Viņam nebija ģimenes un viņam nebija māju. Sava mūža laikā viņš ne reizi neaizceļoja tālāk par 300 km no tās vietas, kur bija dzimis. Viņš ne reizi nedzīvoja lielā pilsētā. Viņam bija tikai 33 gadi, kad sabiedrības attieksme pavērsās pret viņu. Viņa draugi viņu pameta. Viens no viņiem pat noliedza, ka pazīst viņu. Viņš tika nodots savu ienaidnieku rokās, kā rezultātā viņu apsūdzēja tiesas priekšā. Viņš tika piesists krustā starp diviem zagļiem. Viņam mirstot, viņa bendes par viņa vienīgo apģērbu, kas viņam piederēja, meta kauliņus. Pēc nāves viņa ķermenis tika guldīts aizlienētā kapā, tikai tāpēc, ka kāds draugs par viņu apžēlojās. Divdesmit gadsimti ir pagājuši un šodien viņš ir cilvēces centrālā persona.
Domāju nekļūdīšos, ja sacīšu, ka visas pasaules armijas, kas jebkad soļojušas, visas flotes, kas jebkad kuģojušas, visi parlamenti un karaļi, kas jebkad valdījuši - tie visi kopā nav tā ietekmējuši katra cilvēka mūžu šajā pasaulē, kā šī vientuļnieka dzīve. [James Allan Francis]

Saturday, November 22, 2014

Vārdi aizrauj tikai uz brīdi, līdz tam, kamēr realitāte Tevi sāk šķaidīt pret sienām. Tie ir tie brīži, kad vari sev jautāt, cik ļoti Tu mīli sevi, tā vietā, lai mīlētu taisnību.

Sunday, September 14, 2014

blakus



Ir dienas, kad liekas, ka visas skaistākās zvaigznes jau ir kritušas un tām līdzīgu nebūs. Un mēs vairs nemeklējam. Mēs aizmirstam skatīties uz augšu. Varbūt tāpēc, ka esam vīlušies, varbūt tāpēc, ka neticam vai esam lepni,pārāk noskumuši vai uzticīgi tām pašām, kas jau reiz krita, bet kamēr vien būs pasaule..debesīs būs zvaigznes. Un, lai arī reizēm šķiet,ka visas jau ir kritušas ..esi pacietīgs arī lietainās naktīs, tās turpat aiz mākoņiem vien slēpjas. 

Saturday, June 21, 2014

neitralizēti

 Svarīgākās atbildes mēdz atnākt pusceļā, brīdī, kurā ir simtiem vakardienu un iespējams tikai pāris rītdienu. Parasti tie ir mirkļi, kad emocionāli esam kļuvuši imūni un neaizskarami, un tā gandrīz nekad nav laba zīme. Nav vairs tādu nedēļas labāko daļu, viss ir konstanti normāli vai labi, iztrūkst tādu lietu, kas kļūst svarīgākas par ēdienu un miegu, sarunas paliek arvien īsākas un īsākas, mēs peldam savā pasaulē,līdzās citiem un tomēr vieni. Mēs esam tik nodeldēti no sliktām ziņām, ka nekas mūs nepārsteidz. Pārāk noguruši, lai sapņotu, pārāk sāpināti, lai atcerētos to, kas reiz bijis smaida vērts. Visi iemesli kā dēļ mēs būtu vēlējušies labāk ir kļuvuši neizsakāmi maznozīmīgi un tādas lietas kā respekts un atzinība liekas pēdējais, kas vispār vajadzīgs. Visticamāk šādā brīdī katrs no mums jau ir paspējis iepazīties ar mīlestību un naudu, to mijiedarbību un vilšanos ko tās nes. Mēs esam tikuši pāri tam brīdim, kad gribam teikt, ka viss ir draņķīgi. Pieticīgi un pateicīgi par šodienu, mēs peldam bez kaut kādas vēlmes sajust zemi zem kājām.

Sunday, June 8, 2014

Pat ja šajā vasarā vairs nekas nenotiks, man ir vakars, kas šo 2014. gada vasaru iezīmēs kā īpašu un playlistā dziesmas, kas par to vienmēr atgādinās. Nebaidīšos teikt,ka tā varētu būt pirmā reize dzīvē, kad tāda veida mūzika mani tik ļoti iedvesmo .. koncerts bija lielisks,  iesaku katram, kam ir iespēja kaut reizi dzīvē dzirdēt Arms and Sleepers, to nelaist garām.

Sunday, May 11, 2014

bad days make good ones better

  Un reizēm ir sev jāiestāsta, ka tā ir tikai diena, kurai ir jātiek cauri, jo rīt atkal spīdēs saule. Taču šie stāsti mēdz ievilkties vai reizēm pārtrūkt un atkal turpināties. Tāda ir dzīve. 
  Mums vienmēr patīk lietas gaidīt..un tā sajūta.. pat ja beigās nesagaidi, tās dažas dienas tev ir likušās siltākas kā patiesībā.

Saturday, May 3, 2014

Pāris vārdos .

  Kā jau varbūt kāds zinās, man gads nekad nav sācies janvārī un beidzies decembrī. Man tas sākas septembrī un beidzas maijā. Un tie trīs mēneši, ko sauc par vasaru? Jā, tie vienkārši paliek vasarai. Tas ir laiks, kuru negribas dēvēt par laiku un apzīmēt ar kādu tam piestāvošu vārdu. 
  Es neesmu no tiem, kas parasti sniedz tos garos gada apskatus par to kas noticis un nenoticis vai taisa bilžu izlases un kaut kādus mega apkopojumus, taču šī dziesma šorīt neizbēgami velk visas manas domas vienā virzienā. Varbūt tāpēc,ka gads tik tiešām tuvojas beigām, varbūt tāpēc, ka mazliet ir iestājies tas brīdis, kad, stundām ejot gar jūru, vienkārši gribas iekrist smiltīs, vērot viļņus un vienkārši būt bez jebkādiem papildinājumiem, varbūt tāpēc, ka šis gads ir atnesis daudz, lai gan jāatzīst, ka tik pat daudz arī paņēmis.. bet šeit nav nožēlas, jo laiks tik tiešām ir pierādījis, ka māk lietas kompensēt ar uzviju. 
  Nav pat pagājis gads kopš atkal esmu mājās, taču ikviena diena šeit man likusi piedzīvot vairāk kā mēnesis spēja atnest tur. Un, lai kāda būtu diena, šī ir tā lieta, kas katru vakaru ļauj aizmigt ar smaidu un varbūt vienīgā izvēle pēdējo 4 gadu laikā, ko neapšaubāmi esmu izdarījusi pareizi.
  Lai arī šis gads ir daudz ko paņēmis, tagad es zinu, ka manā dzīvē ir mazliet vairāk patiesības. Ja kaut kas ir mazliet nozudis vai kļuvis blāvāks, tad tikai tāpēc, ka laiks mūs ir virzījis citos virzienos un ir tik lieki un bezjēdzīgi censties to apturēt un savākt.. tieši šajā brīdī es varu teikt, ka nedaru neko, lai kaut kas kļūtu spilgtāks kā tas ir. Un pagāja smagi ilgs laiks, kamēr līdz tam nonācu. Ir viegli būt, bet vēl grūtāk ir nebūt un noskatīties, bet to var iemācīties. Tas mazliet par to gada atskatu.
  Tagad laikam vajadzētu sekot čapteram - manas apņemšanās. Un tāda ir tikai viena. Nedzīvot obligāti tā kā ir iepriekš nolemts un izdomāts, ka tā tagad būs, tā ir jābūt. Neizslēgt iespēju, ka var būt arī savādāk.. Katru dienu, lai cik bezsakarīgi tas reizēm gadītos, nodzīvot patiesi vismaz pret sevi. Labāk salauzts solījums, nekā meli 24/7. Un tādā ziņā milzīgs paldies (pilnīgi bez jebkāda sarkasma). Gan jau sapratīs kam tas adresēts.
  Mazliet mazāk par mēnesi un viens kurss augstskolā jau pabeigts. k-džing! mazliet jāatsviež sevi atpakaļ un jāpabeidz likt iesāktās tiesības. Tāpat ceru, ka apstākļi sakārtosies tā, ka varēsim aizbraukt uz Norvēģiju. Viens mūzikas fests un vismaz viena nedēļas nogale pie jūras, kāds velomaršruts, kāds neliels tripiņš ar stopiem pa Latviju, brauciens  ar plostu pa Gauju (šoreiz civilizētāk kā toreiz ar spaidermenu un bārbiju).Un finālā tāds neliels klipiņš par to visu. Tāds ir mans šīs vasaras sapnis. : ]

Sunday, April 27, 2014

black holes .


   Dažreiz liekas,ka nav nozīmes tam, ko dari, visam ir paredzēts rezultāts, Tu esi tikai tas, kas to ietekmē vismazāk, lai gan tik bieži tiek uzsvērts, ka visa laime ir mūsu rokās. sō wrōng. Mūsu rokās ir tikai attieksme,kas palīdz vai dažkārt pamatīgi bremzē kustēties uz priekšu.
  Vislielākie sūdi spēj būt labākā pieredze, ja vien izvēlies tos tā uztvert,savukārt jaukākos piedzīvojumus dažkārt  sačakarē mūsu muļķīgās domas- drīz šitais viss beigsies.ir tik garām iesprūst konkrētos mirkļos. tie ir un būs Tavas dzīves melnie caurumi.

Friday, April 4, 2014

IR !

    Ir tik ōsom beidzot pavasari sagaidīt mājās. Tā ir tā sajūta,kas pietrūka pēdējos 3 gadus,tie ir tie vakari no mana istabas loga, tā ir tā smarža, nākot no skolas un nevēlēšanās putnus aizstāt ar dziesmām, tās ir manas pilsētas ielas, kuras atdzīvojas, tie ir smaidi, kas sagaida jau agri no rīta, tā ir kafija, kas vakaros garšo 3x labāk to baudot kopā ar sauli, tas ir ričuks un vējš, mākoņi un sapņi. Un pāri visam vēlēšanās būt. Tam visam pietrūkst tikai mazliet sevis.

Monday, March 24, 2014

rīts.

      Reti rīti,taču tādi ir.. kad piecelies bailēs..kad grimsti domās par nākotni un Tev liekas,ka nekas nebūsi.Un nevis tāpēc,ka nevarētu, bet tāpēc ka negribi,jo kāda jēga?
    Tik daudz ir cilvēku,kas sevi šausta un viņiem liekas, ka viņi nav pietiekami labi. Un es nemelošu, tā offic ir, bet Tev ir paveicies, ja vismaz vienam cilvēkam nepatīk tas, kāds Tu esi un ko Tu dari.Tev ir personība.

Saturday, March 22, 2014

sekundes.

    Klāt atkal tas laiks,kad domās iespējams aizpeldēt līdz ar mākoņiem. Silts vējš un saule,kas vēl vairāk varētu būt vajadzīgs. Tās ir tās dienas,kad Tev pietiek ar sevi un tikai.
    Tie vairs nav sapņi stikla kastē, tās vairs nav ilgas, negulētas naktis un gaiss, kuru knapi velku.Tas viss ir tik reāls. Un tomēr pieskarties negribās.

Tuesday, March 18, 2014

ceļš.

   Es nezinu, vai rakstīšana jebkad man ir patiesi palīdzējusi. Tā ir rosinājusi domāt, taču tas savukārt mani nekad nav novedis pie saprātīgiem lēmumiem. Lai gan es ticu, un brīžiem tik naivi, ka šim visam ir jēga. Ka šim brīdim, kurā es vnk sēžu un prosta weistoju laiku , arī šim kādreiz būs nozīme. Jo, ja es tā nedomātu, tagadne mani iznīcinātu.
    Un varbūt tā nav patiesība, tāpat kā simtiem lietu, kurām ikdienā tici, nezinot kā tad īsti ir , bet tas ir ceļš. Pareizs vai nepareizs, bet tas vienmēr atnes ko jaunu . 
   Šis laiks,kas bijis līdz milisekundei satriecošs, mani ir aiznesis visskaistākajās vietās, lai gan starp tām ir arī tās, kurās vērts būt tikai vienreiz.
   Un tiem, kuri domā, ka šajā pasaulē viss ir bezjēdzīgs un jums nav ko zaudēt, iesaku  darīt pēdējo un riskēt ar visdārgāko, kas ir - lepnums, dzīvība, kas nu kuram - un es ticu, ka pie jums atnāks atbildes, kuras vienmēr esat gaidījuši. Kļūdas ir stāvākais, bet vienlaikus ātrākais ceļš augšup.

***


Pēdējais akords ievada pavasari,
Ausīs atskan viegli čuksti no vakardienas;
Vējš mazliet sasmīdina mani
Kad esmu atkal uz tās vecās ielas.

Divās zilbēs.

Kaut kur uzsnieg pirmais sniegs
Kaut kur kāds ir vienmēr viens.

Kaut kur kādam nenāk miegs
Kaut kur kādam draugs ir Dievs.

Kaut kur kāds atrod draugus vecās bildēs
Un cenšas izteikt visu divās zilbēs ..

And still.



Tā pati grāmata, bet citos vākos
tas pats vējš, bet citā virzienā
Tas pats laiks, kas joprojām nestājas
tas pats - cits.

Tās pašas pieturas un tā pati māja
tās pašas domas, kas meklē durvis
tās pašas cerības, kuras reiz jau gaisa
tie paši koki, bet uzplaukuši pumpuri.

Tās pašas 300 sekundes no kurām 200 par tevi..
Tas pats numurs, bet adresāts joprojām nesasniedzams.
Tie paši mirkļi, bet atceramies tos citādi.
Tas pats sapnis, tikai mainās gadalaiki.

Monday, February 24, 2014

Tuvaak Tev kaa jebkad.


   Laiks ir tik ierobežots.Vēlos visu un tieši tāpēc reizēm beigās nevēlos neko. Jā, pateikt,nē,nekad nav bijis viegli,vieglāk ir bijis atsacīties vispār.
   Dzīve ir sasodīti īsa un šī ir viena no tām vismaz piecām reizēm gadā, kad vēlos atkal to sev atgādināt. Esiet šajā brīdi,esiet viens otram, esiet ar visu sirdi,spēku un domām..tagadne ir šodiena, rītdiena ir nākotne, kas var nepienākt.

Saturday, February 15, 2014

medicine.

  Pie pareizām atbildēm nenonāk uzreiz, tāpat kā pie pareizām domām. Es uzrakstīšu desmitiem reižu kaut ko stulbu, un esmu jau to darījusi un desmitiem reižu pateikšu  kaut ko ne tā ,un esmu jau to darījusi, nodomājusi un piecās no tām,iespējams, to pateikusi kādam skaļi. Un tikai pēc kādiem simts apļiem varbūt notiks kas tāds,kas mani piebremzēs un liks aizdomāties, ka ir taču kaut kādas robežas un kaut kādi limiti.Sev. Ir vajadzīga tā pareizā doma,tas pareizais teikums un katram savs veids kā iet.
Tu nevari kādam lūgt būt patiesam, ja neesi pirms tam pārliecināts,vai spēj to uztvert un saprast.
  Pat ja toreiz es uzzinātu kā ir, tas neko nemainītu, bet tas maina tagad,jo es zinu,ka lai kāda būtu patiesība, tā ir pavelkama, no jebkuras puses skatoties, tā ir labāka.
  Tu vari dzīvot kaut kādā izdomātā pasaulē un visu radīt sev patīkamāku..paņemt no otra tikai to daļu, kuru vēlies, kura Tev der, bet Tu aplauzīsies, Tev būs labi,kamēr būs vasara un silts un kokos būs lapas..Tev būs labi,kamēr dzīvosi vasarā un neredzēsi kailus zarus un nedomāsi, ka ir citas puses, kurām Tu neļauj būt..
  Bet viņas būs. Būs viss un reizēm nebūs nekā. Un tā ir tā patiesība,ko otrs Tev visu laiku mēģina pateikt, bet Tu izvairies,pagriezies uz otriem sāniem un turpini būt tājā pasaulē, kur Tev ir labāk. Bet tur, kur labi ir tikai Tev, nekad vienlīdz labi nebūs otram.
  Mēs varam dzīvot kaut kādā fuckin high formātā, ar to domājot gan fizisku stāvokli, gan melus un ilūzijas. Es zinu,ka tas ir tas brīdis, kad tikai tad spēj pieņemt ka tā var būt. Tādā stāvoklī dzīve tad  drīkst būt, jo es tāds esmu,es to tajā mirklī ar to grādīgo vai jebko citu viņu tādu izvēlējos. Bet tad ir realitāte,kurā Tu centies darīt visu pareizi..un paliec pie kāpēc..
  Un,laikam, beidzot es sapratu,kāpēc es jūtos tā kā es jūtos. Visu laiku ir tā sajūta,ka visam jābūt tā un tā,ka kāds no Tevis visu laiku kaut ko gaida un Tu apzinies,ka esi pilnīgi citur ar to, ko tieši Tu vēlies no tā kas esi un ko dari. Un tur arī pazūd tas prieks un harmonija. Tu izvēlies dzert tēju bez cukura un Tev patīk, bet dzīve liek dzert ar cukuru.. un  Tu streb iekšā to sūdu un vēlies kaut vispār tādas tējas  nebūtu un būtu palicis pie tā paša ūdens.