Pages

Monday, March 24, 2014

rīts.

      Reti rīti,taču tādi ir.. kad piecelies bailēs..kad grimsti domās par nākotni un Tev liekas,ka nekas nebūsi.Un nevis tāpēc,ka nevarētu, bet tāpēc ka negribi,jo kāda jēga?
    Tik daudz ir cilvēku,kas sevi šausta un viņiem liekas, ka viņi nav pietiekami labi. Un es nemelošu, tā offic ir, bet Tev ir paveicies, ja vismaz vienam cilvēkam nepatīk tas, kāds Tu esi un ko Tu dari.Tev ir personība.

Saturday, March 22, 2014

sekundes.

    Klāt atkal tas laiks,kad domās iespējams aizpeldēt līdz ar mākoņiem. Silts vējš un saule,kas vēl vairāk varētu būt vajadzīgs. Tās ir tās dienas,kad Tev pietiek ar sevi un tikai.
    Tie vairs nav sapņi stikla kastē, tās vairs nav ilgas, negulētas naktis un gaiss, kuru knapi velku.Tas viss ir tik reāls. Un tomēr pieskarties negribās.

Tuesday, March 18, 2014

ceļš.

   Es nezinu, vai rakstīšana jebkad man ir patiesi palīdzējusi. Tā ir rosinājusi domāt, taču tas savukārt mani nekad nav novedis pie saprātīgiem lēmumiem. Lai gan es ticu, un brīžiem tik naivi, ka šim visam ir jēga. Ka šim brīdim, kurā es vnk sēžu un prosta weistoju laiku , arī šim kādreiz būs nozīme. Jo, ja es tā nedomātu, tagadne mani iznīcinātu.
    Un varbūt tā nav patiesība, tāpat kā simtiem lietu, kurām ikdienā tici, nezinot kā tad īsti ir , bet tas ir ceļš. Pareizs vai nepareizs, bet tas vienmēr atnes ko jaunu . 
   Šis laiks,kas bijis līdz milisekundei satriecošs, mani ir aiznesis visskaistākajās vietās, lai gan starp tām ir arī tās, kurās vērts būt tikai vienreiz.
   Un tiem, kuri domā, ka šajā pasaulē viss ir bezjēdzīgs un jums nav ko zaudēt, iesaku  darīt pēdējo un riskēt ar visdārgāko, kas ir - lepnums, dzīvība, kas nu kuram - un es ticu, ka pie jums atnāks atbildes, kuras vienmēr esat gaidījuši. Kļūdas ir stāvākais, bet vienlaikus ātrākais ceļš augšup.

***


Pēdējais akords ievada pavasari,
Ausīs atskan viegli čuksti no vakardienas;
Vējš mazliet sasmīdina mani
Kad esmu atkal uz tās vecās ielas.

Divās zilbēs.

Kaut kur uzsnieg pirmais sniegs
Kaut kur kāds ir vienmēr viens.

Kaut kur kādam nenāk miegs
Kaut kur kādam draugs ir Dievs.

Kaut kur kāds atrod draugus vecās bildēs
Un cenšas izteikt visu divās zilbēs ..

And still.



Tā pati grāmata, bet citos vākos
tas pats vējš, bet citā virzienā
Tas pats laiks, kas joprojām nestājas
tas pats - cits.

Tās pašas pieturas un tā pati māja
tās pašas domas, kas meklē durvis
tās pašas cerības, kuras reiz jau gaisa
tie paši koki, bet uzplaukuši pumpuri.

Tās pašas 300 sekundes no kurām 200 par tevi..
Tas pats numurs, bet adresāts joprojām nesasniedzams.
Tie paši mirkļi, bet atceramies tos citādi.
Tas pats sapnis, tikai mainās gadalaiki.