Reti rīti,taču tādi ir.. kad piecelies bailēs..kad grimsti domās par nākotni un Tev liekas,ka nekas nebūsi.Un nevis tāpēc,ka nevarētu, bet tāpēc ka negribi,jo kāda jēga?
Tik daudz ir cilvēku,kas sevi šausta un viņiem liekas, ka viņi nav pietiekami labi. Un es nemelošu, tā offic ir, bet Tev ir paveicies, ja vismaz vienam cilvēkam nepatīk tas, kāds Tu esi un ko Tu dari.Tev ir personība.
Monday, March 24, 2014
Saturday, March 22, 2014
sekundes.
Klāt atkal tas laiks,kad domās iespējams aizpeldēt līdz ar mākoņiem. Silts vējš un saule,kas vēl vairāk varētu būt vajadzīgs. Tās ir tās dienas,kad Tev pietiek ar sevi un tikai.
Tie vairs nav sapņi stikla kastē, tās vairs nav ilgas, negulētas naktis un gaiss, kuru knapi velku.Tas viss ir tik reāls. Un tomēr pieskarties negribās.
Tie vairs nav sapņi stikla kastē, tās vairs nav ilgas, negulētas naktis un gaiss, kuru knapi velku.Tas viss ir tik reāls. Un tomēr pieskarties negribās.
Tuesday, March 18, 2014
ceļš.
Es nezinu, vai rakstīšana jebkad man ir patiesi palīdzējusi. Tā ir rosinājusi domāt, taču tas savukārt mani nekad nav novedis pie saprātīgiem lēmumiem. Lai gan es ticu, un brīžiem tik naivi, ka šim visam ir jēga. Ka šim brīdim, kurā es vnk sēžu un prosta weistoju laiku , arī šim kādreiz būs nozīme. Jo, ja es tā nedomātu, tagadne mani iznīcinātu.
Un varbūt tā nav patiesība, tāpat kā simtiem lietu, kurām ikdienā tici, nezinot kā tad īsti ir , bet tas ir ceļš. Pareizs vai nepareizs, bet tas vienmēr atnes ko jaunu .
Un varbūt tā nav patiesība, tāpat kā simtiem lietu, kurām ikdienā tici, nezinot kā tad īsti ir , bet tas ir ceļš. Pareizs vai nepareizs, bet tas vienmēr atnes ko jaunu .
Šis laiks,kas bijis līdz milisekundei satriecošs, mani ir aiznesis visskaistākajās vietās, lai gan starp tām ir arī tās, kurās vērts būt tikai vienreiz.
Un tiem, kuri domā, ka šajā pasaulē viss ir bezjēdzīgs un jums nav ko zaudēt, iesaku darīt pēdējo un riskēt ar visdārgāko, kas ir - lepnums, dzīvība, kas nu kuram - un es ticu, ka pie jums atnāks atbildes, kuras vienmēr esat gaidījuši. Kļūdas ir stāvākais, bet vienlaikus ātrākais ceļš augšup.
Un tiem, kuri domā, ka šajā pasaulē viss ir bezjēdzīgs un jums nav ko zaudēt, iesaku darīt pēdējo un riskēt ar visdārgāko, kas ir - lepnums, dzīvība, kas nu kuram - un es ticu, ka pie jums atnāks atbildes, kuras vienmēr esat gaidījuši. Kļūdas ir stāvākais, bet vienlaikus ātrākais ceļš augšup.
***
Pēdējais akords
ievada pavasari,
Ausīs atskan viegli
čuksti no vakardienas;
Vējš mazliet
sasmīdina mani
Kad esmu atkal uz tās
vecās ielas.
Divās zilbēs.
And still.
Tā pati grāmata, bet
citos vākos
Tas pats laiks, kas
joprojām nestājas
tas pats - cits.
Tās pašas pieturas un
tā pati māja
tās pašas domas, kas
meklē durvis
tās pašas cerības,
kuras reiz jau gaisa
tie paši koki, bet
uzplaukuši pumpuri.
Tās pašas 300
sekundes no kurām 200 par tevi..
Tas pats numurs, bet
adresāts joprojām nesasniedzams.
Tie paši mirkļi, bet
atceramies tos citādi.
Tas pats sapnis,
tikai mainās gadalaiki.
Subscribe to:
Posts (Atom)