Pages

Sunday, May 11, 2014

bad days make good ones better

  Un reizēm ir sev jāiestāsta, ka tā ir tikai diena, kurai ir jātiek cauri, jo rīt atkal spīdēs saule. Taču šie stāsti mēdz ievilkties vai reizēm pārtrūkt un atkal turpināties. Tāda ir dzīve. 
  Mums vienmēr patīk lietas gaidīt..un tā sajūta.. pat ja beigās nesagaidi, tās dažas dienas tev ir likušās siltākas kā patiesībā.

Saturday, May 3, 2014

Pāris vārdos .

  Kā jau varbūt kāds zinās, man gads nekad nav sācies janvārī un beidzies decembrī. Man tas sākas septembrī un beidzas maijā. Un tie trīs mēneši, ko sauc par vasaru? Jā, tie vienkārši paliek vasarai. Tas ir laiks, kuru negribas dēvēt par laiku un apzīmēt ar kādu tam piestāvošu vārdu. 
  Es neesmu no tiem, kas parasti sniedz tos garos gada apskatus par to kas noticis un nenoticis vai taisa bilžu izlases un kaut kādus mega apkopojumus, taču šī dziesma šorīt neizbēgami velk visas manas domas vienā virzienā. Varbūt tāpēc,ka gads tik tiešām tuvojas beigām, varbūt tāpēc, ka mazliet ir iestājies tas brīdis, kad, stundām ejot gar jūru, vienkārši gribas iekrist smiltīs, vērot viļņus un vienkārši būt bez jebkādiem papildinājumiem, varbūt tāpēc, ka šis gads ir atnesis daudz, lai gan jāatzīst, ka tik pat daudz arī paņēmis.. bet šeit nav nožēlas, jo laiks tik tiešām ir pierādījis, ka māk lietas kompensēt ar uzviju. 
  Nav pat pagājis gads kopš atkal esmu mājās, taču ikviena diena šeit man likusi piedzīvot vairāk kā mēnesis spēja atnest tur. Un, lai kāda būtu diena, šī ir tā lieta, kas katru vakaru ļauj aizmigt ar smaidu un varbūt vienīgā izvēle pēdējo 4 gadu laikā, ko neapšaubāmi esmu izdarījusi pareizi.
  Lai arī šis gads ir daudz ko paņēmis, tagad es zinu, ka manā dzīvē ir mazliet vairāk patiesības. Ja kaut kas ir mazliet nozudis vai kļuvis blāvāks, tad tikai tāpēc, ka laiks mūs ir virzījis citos virzienos un ir tik lieki un bezjēdzīgi censties to apturēt un savākt.. tieši šajā brīdī es varu teikt, ka nedaru neko, lai kaut kas kļūtu spilgtāks kā tas ir. Un pagāja smagi ilgs laiks, kamēr līdz tam nonācu. Ir viegli būt, bet vēl grūtāk ir nebūt un noskatīties, bet to var iemācīties. Tas mazliet par to gada atskatu.
  Tagad laikam vajadzētu sekot čapteram - manas apņemšanās. Un tāda ir tikai viena. Nedzīvot obligāti tā kā ir iepriekš nolemts un izdomāts, ka tā tagad būs, tā ir jābūt. Neizslēgt iespēju, ka var būt arī savādāk.. Katru dienu, lai cik bezsakarīgi tas reizēm gadītos, nodzīvot patiesi vismaz pret sevi. Labāk salauzts solījums, nekā meli 24/7. Un tādā ziņā milzīgs paldies (pilnīgi bez jebkāda sarkasma). Gan jau sapratīs kam tas adresēts.
  Mazliet mazāk par mēnesi un viens kurss augstskolā jau pabeigts. k-džing! mazliet jāatsviež sevi atpakaļ un jāpabeidz likt iesāktās tiesības. Tāpat ceru, ka apstākļi sakārtosies tā, ka varēsim aizbraukt uz Norvēģiju. Viens mūzikas fests un vismaz viena nedēļas nogale pie jūras, kāds velomaršruts, kāds neliels tripiņš ar stopiem pa Latviju, brauciens  ar plostu pa Gauju (šoreiz civilizētāk kā toreiz ar spaidermenu un bārbiju).Un finālā tāds neliels klipiņš par to visu. Tāds ir mans šīs vasaras sapnis. : ]