ceļš.

   Es nezinu, vai rakstīšana jebkad man ir patiesi palīdzējusi. Tā ir rosinājusi domāt, taču tas savukārt mani nekad nav novedis pie saprātīgiem lēmumiem. Lai gan es ticu, un brīžiem tik naivi, ka šim visam ir jēga. Ka šim brīdim, kurā es vnk sēžu un prosta weistoju laiku , arī šim kādreiz būs nozīme. Jo, ja es tā nedomātu, tagadne mani iznīcinātu.
    Un varbūt tā nav patiesība, tāpat kā simtiem lietu, kurām ikdienā tici, nezinot kā tad īsti ir , bet tas ir ceļš. Pareizs vai nepareizs, bet tas vienmēr atnes ko jaunu . 

   Šis laiks,kas bijis līdz milisekundei satriecošs, mani ir aiznesis visskaistākajās vietās, lai gan starp tām ir arī tās, kurās vērts būt tikai vienreiz.
   Un tiem, kuri domā, ka šajā pasaulē viss ir bezjēdzīgs un jums nav ko zaudēt, iesaku  darīt pēdējo un riskēt ar visdārgāko, kas ir - lepnums, dzīvība, kas nu kuram - un es ticu, ka pie jums atnāks atbildes, kuras vienmēr esat gaidījuši. Kļūdas ir stāvākais, bet vienlaikus ātrākais ceļš augšup.